Gigabaita kokgriezums.

Kā tad man iet?

Sēžu vilcienā un dodos uz darbu. Vakar pagāja nedēļa kopš strādāju, un divas kopš esmu šeit. Nepadomājiet neko sliktu, man vienkārši patīk pa kādam faktam, katru dienu es strīpiņas sienā neskrāpēju, vajadzēja kādu laiciņu apdomāties un ieskatīties kalendārā lai saprastu kā tad īsti ir ar tiem termiņiem...

Skati pa vilciena logu ir jau iepazīti un nemaz nešķiet vairs sveši.  Ceļā laiks paiet diezgan daudz, tapēc cenšos to izmantot lietderīgi. Te apsrādāju kādas bildes, te kaut ko parakstu, dažreiz arī paklausos mūziku. Pēdējo gan es, šeit esot, daru ļoti reti. Vēl visas skaņas ielās nav iepazītas un negribās arī tā atslēgties no visa apkārt notiekošā, tieši otrādi, ņemt dalību un izdzīvot. Protams, vērā ņemams faktors ir arī +/- 50GB mūzikas aiziešana nebūtībā. Itkā ir iespējams to atjaunot (ja nu nē, Andri, nāksies tev VISU man atdot, gatavojies :D), taču šobrīd man nav ne īsti laika, ne vēlēšanās, ne arī līdzekļi ar to noņemties. Telefonā vēl nepilni 2GB ir palikuši, kādam laikam pietiks.  Starp citu, pāris dienas atpakaļ ieguvu “Farmers Market - Surfin’ USSR” 2008. gada albūmu. Rekomendēju visiem mūzikas gardēžiem! :D Šis sastāvs viesojās arī mūzikas festivālā “Rīgas Ritmi”. 2007. gadā, ja nemaldos.

Priecē fakts, ka abos manos darba objektos atrodas klavieres. Vienas ir diezgan svaigs “Boston” modelis, otras stipri vecākas Kanādiešu “Rosenkranz”, ar šādiem tādiem kokgriezumiem un svečturiem sānos. Vienīgie gada skaitļi ko pamanīju ir norādīti 1881 un 82, bet tas drīzāk ir saistīts ar firmu, nevis konkrētajām klavierēm, kaut gan pats instruments izskatās tiešām ļoti vecs. Man patīk abas, katrai ir sava personība un ir jāatrod individuāla pieeja lai izdabūtu “Skaņu!”

Ok, man jākāpj ārā, skaļrunī jau skan: “Første stasjon er Heggedal”, līdz citai reizei ;)