Balle

 Šo te apcerējumu rakstīju kādam īpašam cilvēkam, kas mani spēja pārliecināt par kaut kādu nebūt turpinājumu, rakstu zīmju ievietošanai, šeit. Nu lai iet.

Sestdien bija CC Vest dagen. Tā sauc balli visiem mūsu lielveikala darbiniekiem. Mēs protams nodrošinājām food 300 personām un tā. Man tā bija brīvdiena, ar ko rēķinoties, piektdienas vakarā neaizgāju braukāties ar riteni, bet piekāpos Solveigai iztukšot piučus. Bet nu, tik skaisti jau viss nebija, Sestdien 12:30 saņēmu "piedāvājumu" bišku pastrādāt pirms balles, kā rezultātā Nils strādāja līdz 22, kamēr balle bija jau gāja uz rietu, bet nekas, priekšnieks kādas 100 reizes pateicās par manu labo sirdi un upurēšanos, kā arī piešķīra kādus 10 alus kuponus balles bārā. Bet ar to jau viss nesākās, kad atnācu uz darbu man jau rokās tika iespiests viens kauss nevis kaut kāds tur kupōns un kad parādījās vēlāk priekšnieks ar jautājumu: "Nils, Morten, ein pils (vienu piuci)?", es nespēju atteikt tādu labas gribas žestu. Nu re, un tad mēs tur ballējām jau pa dienu ar kolēģiem Elvisa, Beizbola u.c. skaņu pavadījumā, kas bija vēl jautrāk nekā citas reizes, jo sagatavot cienastu 300 personām ar mūsu virtuves apgriezieniem nav nemaz tik viegli, ja īpaši pa kājām maisās produktu kastes griestu augstumā.
Ok, back to party. Viss jau tā kā gāja uz beigām, sarunājos ar divām meičām no rotaslietu veikala Arts&Crafts ja pareizi atminos, viņs' nemaz nezināja kur mums tas restorāāns atrodas, gribēja lai parādot un tad nu mēs tur pie ieejas ārā sēdējām zemē un dzērām tos sasodītos kuponus līdz ieraudzīju restorānā kustību priekšnieka apveidā, kurš laipni atvēra durvis un paziņoja ka slēgts, lai nākot rītdien. Ok, tas bija joks (ja nu man gadījumā tas ir jāpaskaidro). Uzjautāju vai drīkstu ieaicināt abas Arts&Crafts meitenes un pēc brīža jau ballīte turpinājās mūsu restorānā ar abiem priekšniekiem, kolēģiem un kaut kādiem man nezināmiem cilvēkiem no Meny (Rimi pa latviski ;D).
Tad es sajūtu sevī izsalkumu un tapa slepena vienošanās starp mani un diviem pavāriem - Nils pa kluso lavās uz virtuves pusi, lai pagatavotu trīs burgerus. Nu, nosacīti pa kluso, apmēram tik daudz lai nepievērstu lieku viesu uzmanību. Tad atnāk priekšnieks un palūdz sev arī vienu, kāda runa, vēl viena gaļiņa un maizīte ieripo krāsnī. Neliela saruna par ēdienu, mani un manu darbu..
Viesi pamazām izklīst un Nils ar pavāriem dodas uz centru nākamās ballītes medībās. Protams, mēs esam Oslo, un nav nekāds jaunums ka nakts dzīve te beidzas ap 2, vēlākais 3 naktī. Pāris bāri, fast food, dejas ielu muzikantu pavadījumā un jāmeklē ceļš mājup. Kā noskaidrojas, mans metro ir tikai pēc kādām divām stundām un es palieku viens Oslo, jau manāmi klusajās ielās. Aprunājos ar dažādiem cilvēkiem - piedzērušiem pilsētas viesiem, bezpajumtniekiem, āfrikāņu izcelsmes prostitūtām... tīri tā, īsinot laiku. Pēdējās gan īpaši sarunās neiesaistās, viņām interesē tikai 1500 kroner & kā viņas saka, "fuki fuki". Gaisma aust acu priekšā, piedrazotās ielas ar katru tīrāmās mašīnas nobraucienu tiek sagatavotas strauji tuvojošās dienas tūristu vilnim.
Līdz metro vēl tikai stunda, Nilam uznāk kāre pagulēt uz skaistā operas nama baltā marmora jumta. Līdz tam gan es netieku, jo satieku pāris interesantus cilvēkus un metro "sagaidās" diezgan ātri. Vagonā satieku interesantu puisi, kurš mani piesaistīja ar jocīgu verķi rokās. Kā izrādās viņš ir biologs un verķis ir top shit mikrafons lai satvertu putnu balsis pieklājīgā kvalitātē.
izkāpju savā stacijā un dodos mājās. Pa cik autobus kurā pārsēsties vēl tik agri nekursē, man atliek vien baudīt skaisto rītu vēl kādas 15 minūtes. Atnāku mājās, nedaudz uzlādēju iPod, paķeru riteni un dodos mežā. Nu, sadusmojos pats uz sevi, ka neesmu divas dienas kā braucis nekur jau. Atradu visai jauku nobraucienu mežā, iebraucu kokos un iekritu kaut kādā grāvī atkal, šoreiz gan tiku sveikā ar pāris nobrāzumiem. Bet es progresēju!

Čau!
Šad tad uzdodu sev jautājumu - kapēc tik ilgi neesmu neko rakstījis?
Tam ir dažādi iemesli. Ir plāns laboties :)

Kādā nesenā piektdienas rītā saņēmu zvanu ar piedāvājumu izbraukt kruīzā: Oslo - Kopenhāgena - Oslo.
Laika pārdomām nebija daudz, jo kuģis, kā smejies, attiet nākamajā dienā. Taču, ko tur daudz domāt. Kā saka mans labs draugs: "Par ko ne!" :)
Tieši aizritēja mana pēdējā darba diena iepriekšējajā darbā, un nākamais sākas tikai trešdien. Dodos mājās un sāku kravāt mantas (kādas tur mantas, 90% fototehnika). Drīz jau esmu ostā un kāpju uz klāja, kondīcijā, kādā pienākas būt katram sevi cienošam kruīza pasažierim.

Pirmais sniegs.

Kāds man teica kaut ko par aizdambēšanos. Katrā ziņā ir varianti - vai nu rakstīt pilnīgi nevienu neinteresējošas muļķības, vai ievietot lielāku reklāmas laukumu. Vienīg' man nav īsti ko reklamēt.

Ikarus.

Kādu laiku neesmu neko rakstījis. Nav arī itkā nekas tik ļoti interesants noticis. Laikapstāklis arī te paliek aizvien pelēkāks.

Plīts time lapse.

Vīsjaunākais materiāls no mūsu radošās time lapse apvienības!;D

Vīgelanda parks...

...viena no manām mīļākajām vietām Oslo.

Šis 32 hektāru apjomīgais mākslas darbs tapis laika posmā no 1939. - 1949. gadam.

Lielākais skulptūru parks pasaulē, kuru veidojis viens pats mākslinieks - Gustavs Vīgelands. Parkā atrodas vairāk nekā 200 bronzas, dzelzs un granīta skulptūras.

Parka apskate pa tūristu modei sākas no masīvajiem vārtiem, par to varbūt citreiz, ir iestājusies tumsa un esmu jau pie tilta.

Parka tilts - 100 metrus garš un 15m plats, uz kura izvietotas 58 bronzas skulptūras. Vadošie motīvi ir sievietes un vīrieša, bērna un pieaugušā sasvstarpējās attiecības.

Šeit arī parka populārākā skulptūra - Sinnataggen, mazais, dusmīgais puisēns.

Dažas fotogrāfijas no tilta kreisās vai labās (no kuras skatās) puses. Modeļi bija ļoti paklausīgi. Priekš otras puses biju pa plānu saģērbies, sorre.
Šeit!

Šodien lija.

 Bildes šeit.