Pirmā diena.

7:20 nosēžamies Oslo lidostā. Sagaidu savu bagāžu, kas pienāca fantastiskā ātrumā, daudz nedomājot dodos ārā pa lidostas durvīm, lai ieelpotu gaisu - vēss un dzestrs. Ļoti atsvaidzinošs pasākums pēc lidmašīnā pavadītā laika...
Dodos atpakaļ lidostā, lai uzmeklētu sev vajadzīgo vilcienu, kas dodas uz pilsētu. Stacija ir tieši zem lidostas, trīs peroni, no kuriem viens ir ievērojami dārgākajam Flytoget ātrvilcienam. Nav nekur jāsteidzas, tapēc izmantoju “parasto” servisu, kur pietura “lidosta” nav ne sākuma, ne galapunkts. Nopērku biļetīti automātā un mēģinu izzīlēt uz kuru no atlikušajiem diviem peroniem man jādodas, protams, uz pašas biļetes tāda informācija nav. Šajā momentā nedaudz apjūku, taču daudz nedomājot dodos uz NSB info kasi to uzzināt.

Izkāpju National Theatret pieturā. Arī šeit dažādu reklāmu dalīšana uz ielas ir ierasta prakse, nospriežu, saņemot tādu kā dāvanu maisiņu ar “flaijerīti” kaut kādam dārzeņu tirdziņa pasākumam, kur atrodu arī skaistu, sarkanu ābolu. Būs ko piekost pie lidmašīnā iedalītās krekeru paciņas.

Kā jau izbraucot no Rīgas tikām informēti, gaisa temperatūra ir +13, neliels mākoņu daudzums, kas arī vēlāk apstiprinās, pamanot pirmos temperatūras displejus ielās.

Nedaudz atkāpjoties no tēmas - atkal jau zelta rudeni nepiedzīvošu Latvijā. Braukšana uz Siguldu lapkritī ir tāds kā valstiski svarīgs, reliģiozs pasākums, kurā īpaši necenšos piedalīties. Būs jānoskaidro, kā tad šeit ir ierasts izriktēties šādā gadījumā, ko Latvijā dēvē par zelta rudeni.:D

Laiks šodien man ir kā jūra, jādodas apgūt pilsētu. Netālu no jau pieminētās National Theatret stacijas, pāris minūtes pirms deviņiem, pacietīgi gaidu kad atvērsies tūrisma informācijas centrs, lai sadabūtu kādu bezmaksas karti, lai kļūtu par pilntiesīgu tūristu.

Jāizvēlas ko lai šodienas pastaigā ņem līdzi. Neko daudz negribās staipīt, tapēc jāizvēlas viens no objektīviem, labi, ņemam “telenieku”, aprobežosimies ar detaļām. Pirmo nofotogrāfēju telefona būdiņu, tās te ir pievilcīgas. Pēc tam ieeju metro labirintos, man kaut kā velk uz tādām vietām, nu jūs jau ziniet daži. Garš ekskalators (?) lejup, C formas tunelis, atkal eksalators lejup, perons. Fantastiski skaista vieta.

Caur milzīgu pils parku dodos uz piekrasti. Jahtas, kuģi, kuģīši, vecs jūras vilks ar pīpi zobos nesteidzīgi paslīd garām. Satieku čomu, sapīpējam un dodamies katrs savās gaitās. Uzkalnā vecās pils ēkas un dārzi. Pāris muzeji, kurus šodien nav vēlme aplūkot. Ieeju tik iekšā pa parādes durvīm un paņemu “What’s On Oslo” grāmatiņu. Ļoti noderīga un labi organizēta informācija, noderēs. Caur kokiem pamanu operas ēku, tur man noteikti jāaiziet, nospriežu. Tiktiešām, tas ir apskates vērts. Pavadu tur salīdzinoši ilgu laiku, fotografēju, paguļu uz jumta. Laikam neminēju neko par klimatu - lai gan ir +13, vējš ir skarbs, labi ka ir vējjaka. Uz operas jumta ir sasodīti karsts, tuvāk pie krasta atkal paliek auksti, vārdu sakot spēj tik locīt piedurknes un stīvēt jaku te mugurā, te nest pie rokas.

Pablandos vēl caur pāris kvartāliem, paklausos uz ielas vīru, kurš dzied kaut kādas man nezināmas krievu dziesmas operas manierē un dodos tālāk. Pulkstenis jau rāda 17:00 un kājās ir jūtams pamatīgs sagurums, bet sirdī ta prieks, man šeit patikt.

 











Ir otrās dienas rīts un rakstu šo visu klausoties strūklakas skaņās, Vīgelanda parkā, kas laikam ir kļuvis par manu otru mīļāko vietu aiz operas, šeit, Oslo. Esmu te jau pāris stundas un tūristu grupas sarodas aiz vien vairāk. Parādās arī pa latvietim, dažus no tiem pārsteidzu ar kādu frāzi dzimtajā valodā. Bet es īpaši nemaskējos, Rīgas Ritmu cepure mani nodod un jau vakar divi jautri latvju bāleliņi mani “atkoda”. Tagad jau strūklakas skaņām pievienojas ķīniešu sarunas, kas te pie katra koka rīko fotesesijas, viens otru fotografējot, pieļauju, ka viņiem tur nemaz mazākas atmiņas kartes par 16GB nepārdod.

Bet ko nu par šodienu, par to citreiz, apsveicu ja spēju Tevi noturēt līdz beigām :)